7 dabas takas, kur doties kopā ar bērniem

Pārgājieni ar bērniem vienmēr ir vesels piedzīvojums. Nekad nezini, kāds būs garastāvoklis, kāda izvērtīsies pastaiga, bet tomēr dodamies pārgājienos kopā ar bērniem diezgan bieži. Jāsaka, ka vairāk gan rudenī un ziemā, kad čūskas un citi mošķi jau devušies ziemas miegā. Apkopojot mūsu pārgājienu topu, jāsecina, ka dodam priekšroku dabas takām, kas vijas gar upēm. Tālāk lasi par septiņām šādām dabas takām, kur iesakām doties piedzīvojumiem bagātos ģimenes pārgājienos.

1. Amatas upes taka. Veclauču tilts – Zvārtes iezis

Ainavisku taku meklējumos, dodamies iepazīt Amatas upes taku. Tās kopējais garums vienā virzienā ir aptuveni 21,5 km, bet tā nosacīti sadalīta četros posmos, lai ikkatrs var izvēlēties sev piemērotāko: Amatciems-Melturi 5km, Melturi-Kārļi 3,5km, Kārļi-Zvārte 3,5km un Zvārte-Veclauču tilts 3,5km. Taka nav apļveida, tāpēc jārēķinās, ka tik pat tāls ceļš būs jāmēro arī atpakaļ. 

Iepazīšanās nolūkos, izvēlēts maršruts no Veclauču tilta, kur ierīkota arī autostāvvieta, līdz Zvārtes iezim. Iecienīts maršruts gan ģimenēm, gan fotogrāfiem, gan azartiskiem velobraucējiem, kurus nebiedē ne koku saknes, ne stāvākas nogāzes. Bērnu ratiņus un citus braucamos gan labāk pataupīt citai takai – te jābauda Amatas upes bagātības un skaistie iežu atsegumi. Labiekārtotā Amatas upes taka vijas gar pašu Amatas upi un ir gana aizraujoša gan lieliem, gan maziem gājējiem.

Pēc 3,5km, sasniedzot Zvārtes iezi, var atvilkt elpu un nodoties nesteidzīgam piknikam. Kurš pirmais nāk, tas bauda līdzpaņemtos gardumus pie kāda no galdiņiem. Ir arī vairākas ugunskura vietas un neliels spēļu laukums. Vien jārēķinās, ka piknika vietā ir klajums, kur vējam ieskrieties. Ja pietiek spēka, var doties izpētīt arī pašu Zvārtes iezi – šķērsot kājnieku tiltu, pievarēt kāpienu pa trepēm, lai uz Zvārtes iezi un Amatas upi palūkotos no augšas. Ja reiz esi ticis līdz augšai, jādodas “Meža mātes valstībā” – tā ir aptuveni kilometru gara taka, kas izmet nelielu loku caur mežu un noved atpakaļ lejā pie kājnieku tilta.

Kad viss apskatīts, var doties atpakaļ pa to pašu taku, bet atpakaļceļš, kā jau parasti, iet raitāk, jo viss jau sabildēts un apjūsmots turpceļā. Nesteidzīgā pastaigā kopā ar diviem maziem bērniem kopumā noieti 8 km trīs stundās un 30 minūtēs.

2. Vilkaču taka Tukuma pusē

20 gadus nodzīvoju Tukumā nezinot, kādas bagātības slēpj Raudas meži Tukuma pievārtē. Vilkaču taka ir dabiska, bet labi marķēta, aicinot sekot baltām vilku ķepām, kas svaigi krāsotas uz kokiem. Taka nav gara, bet izrādās, ka ir pat divi maršruti – 2,7 km un 2,2 km, kas piemēroti bērniem. Izvēle krīt par labu garajai takai, kas ir gana interesanta ar lielākiem un mazākiem pauguriem. Tā kā taku mērojam ziemā, kad zemi klāj bieza sniega sega, lai tiktu lejā no kalna, pārsvarā izvēlamies izmantot izdevību nošļūkt uz dibena (piemērots apģērbs ir visa pamatā). Tuvojoties takas beigām, kad taka izved uz meža ceļa, nolemjam pagarināt maršrutu un apvienot to ar Āžu kalna taku, no kura  varot redzēt Durbes pili. Uzkāpām, redzējām! Vēl līkumiņš un arī Āžu taka mūs izved teju tajā pašā Vilkaču takas sākumpunktā, kur gaida mūsu auto. Taka piemērota bērniem, bet ratus un citus braucamos labāk atstāt citai reizei.

3. Viesatas dabas taka

Šo taku esam izstaigājuši vairākkārt. Kopējais takas garums ir aptuveni astoņi kilometri, bet, ja ieplāno laiku nesteidzīgam piknikam, tad attālumu var pievarēt arī trīsgadnieks. Braucamrīkus labāk atstāt citai reizei un šo taku mērot kājām. Labs atalgojums takas tālākajā punktā ir lielais akmens, uz kura var uzrāpties un uztaisīt ģimenes foto. Taka ir ļoti ainaviska ar vairākiem pauguriem un krietniem kāpieniem kalnā, kur paveras skaisti skati uz Viesatas upes līkločiem. Šis maršruts būs saistošs arī tiem, kuri aizraujas ar geokešingu. Pačukstēsim, ka vismaz viens slēpnis pa ceļam ir atrodams pat iesācējiem.

4. Vizlas dabas taka

Atklājums Vidzemes taku piedāvājumā – dabas taka, kas vijas gar Vizlas upi. Norādēs pie auto stāvlaukuma minēts, ka takas garums ir 1,2 km un tas pats ceļš jāmēro atpakaļ. Nodomājam, ka taka nav gara – kā radīta nelielai kāju izkustināšanai. Tomēr tā izrādās gana aizraujoša un daudzveidīga, lai izvēsrstos par kārtīgu pastaigu bez bērnu pretenzijām.

Vizlas dabas taka ved gar Vizlas upes labo krastu, lavierējot uz privātīpašumu robežas. Jārēķinās, ka jāturas uz takas, lai neiekāptu svešā īpašumā, kā arī īsā takas posmā ierīkots elektriskais gans, kurš tā vien vilina mazos pirkstiņus pārliecināties, vai vecāki mānās, ka pēc izskata nevainīgais vadiņš var nodarīt sāpes, vai tomēr ne. Bet tas nespēj sabojāt prieku par atklāto pastaigu maršrutu, kura laikā var novērot vairākus nelielus ūdenskritumus, krācītes un dolomīta atsegumus. Takas garums šķiet lielāks, jo ik pa laikam taka ved pa trepēm augšup, paverot skaistus skatus uz Vizlas upes lokiem, tad atkal lejā, ļaujot atsegumus apskatīt tuvplānā. Gandrīz pašā takas galapunktā skatam paveras iespaidīgs dižakmens, uz kura var ērti uzkāpt un iemūžināt kādu skaistu kadru no lieliskas pastaigas. Vēl pārdesmit metri un Vizlas dabas taka noslēdzas, aicinot mērot to pašu ceļu atpakaļ. Tomēr ziņkārīgākie, kas grib paskatīties, kur ved taciņa tālāk, nonāk pie Vizlas ietekas Gaujā. Uzmanoties no bebru izveidotajām bedrēm, var pieiet pavisam tuvu šai divu upju satikšanās vietai.

Parasti izvēlamies apļveida maršrutus, lai nav jāmēro tas pats ceļš vēlreiz, tomēr jāatzīst, ka arī atpakaļceļš izvēršas gana aizraujošs – ejot otrā virzienā, pamanām citas lietas un skaistas vietas, kā arī apjaušam, cik augstu esam uzkāpuši iepriekš. Maršruta sākumposmā ierīkotas divas piknika vietas, ja ir vēlēšanās atvilkt elpu vai nobaudīt līdzpaņemtos gardumus. Lieku reizi vērts atgādināt, ka ratus, skrejriteņus un velosipēdus labāk atstāt mašīnā, ja negribi tos pats arī nest. Kopējais takas garums turp un atpakaļ – 3,7 km, kas nav daudz, bet bagātīgi.

5. Braslas upes taka

Ja vēlaties īstu izaicinājumu, dodieties pārgājienā ziemā ar trīs un četrus gadus veciem bērniem pa Bralsas upes taku (gar labo krastu no Braslas tilta) pa kalniem un lejām, kopumā mērojot 12-14km maršrutu. Taka ārkārtīgi skaista ar iespaidīgiem iežu atsegumiem vairākstāvu ēkas augstumā. Finišs atpakaļ autostāvvietā gan sasniegts līdz ar tumsas iestāšanos, pēdējos pāris kilometrus katram savu bērnu nesot uz pleciem. Lieki piebilst, ka pēc šī pārgājiena bērniem kādu laiciņu doties pārgājienos nebija ne mazākās vēlēšanās.

6. Lojas upes taka

Pagājušajā rudenī izložņājām Lojas upes krastus. Par sākumpunktu izvēlētā vecā Murjāņu bobsleja trase vien ir apskates vērta. Neskatoties uz to, ka ērta pastaigu taka vijas gar Lojas pues otru krastu, izvēlamies mērot kartē neiezīmēto taku, kas sākas no bobsleja trases augšas. Cauri brikšņiem, laukiem, kalniem un lejām, pa rudenīgi slideniem dubļiem, cenšoties paturēt prātā, ka mājās gaida veļas mazgājamā mašīna un par bērnu (un arī savu) apģērbu izskatu šobrīd nesatrauksimies. Jau iepriekš minēju, ka dodam priekšroku apļveida maršrutiem, tāpēc mērojām ceļu līdz tiltam un atpakaļ pa ērto, marķēto Lojas upes taku atpakaļ uz sākumpunktu.

7. Rojas upes taka

Rojai mūžīgi traucamies cauri, labākajā gadījumā piestājot vien pārtikas veikalā, lai iegādātos saldējumu. Tāpēc izmantojam pirmo izdevību doties aplūkot jaunizveidotos maršrutus gar Rojas upi. Automašīnu un cilvēku šajā apmeklējuma reizē ir gana daudz, bet mežā jau vietas pietiek visiem. Sākam ceļu, īsti nesaprotot, vai esam uz takas vai ne. Takas marķētas uz kokiem ar dažādām krāsām, bet skaidrība, uz kuras takas esam un kurp jādodas tālāk, rodas krietni vēlāk. Taka, kuru mērojam, piedāvā aplūkot Rojas upi visā tās krāšņumā, brīžiem ar stāvām nogāzēm un smaidīgiem laivotājiem, kuri dodas lejup pa straumi. Skaista, ainaviska, aizraujoša. Pēc pāris kilometriem, kad nonākam piknika vietā, saprotam, ka neesam uz marķētās takas, kas ved pa meža ceļu un būtu ērti braucama gan ar bērnu ratiņiem, līdzsvara riteņiem vai velosipēdiem. Pa marķēto taku mērojam atpakaļceļu un priecājamies, ka turpceļam izraudzījāmies šauru meža taciņu, kas ļāva kārtīgi izbaudīt Rojas upes skatus.

Kurš no šiem būs tavs nākamais galamērķis?

Mācīties darot! Un darīt kopā!

Atmiņu grāmatas projekts piedzima līdz ar mani – kā mammu. Tie, kuri nav dzirdējuši Atmiņu grāmatas rašanās stāstu, ieskicēju: mana mamma visiem trīs saviem bērniem izveidojusi grāmatiņu no dzimšanas līdz pat kāzu dienai. Padomju laika grāmatiņā Mans mazulis rūpīgi aizpildīta visa prasītā informācija, kā arī iešūtas papildus lapas, lai piefiksētu svarīgākos katra gada notikumus, ielīmētu dzimšanas dienas un varbūt vēl kāda zīmīga notikuma fotogrāfiju. Un tā līdz pat kāzu dienai. Jāsaka gan, ka mammai paveicās, ka mans vecākais brālis apprecējās 19 gadu vecumā, otrs brālis 22 gados, bet es – neilgi pirms savas 21. dzimšanas dienas. Ar nepacietību gaidīju dzimšanas dienu, kad savu grāmatiņu varēšu visiem izrādīt, kopīgi pasmieties par iepriekšējo gadu bildēm un dot visiem klātesošajiem viesiem parakstīties.

Brīdī, kad pati sagaidīju savu dēliņu Ralfu, zināju, ka arī viņam vēlos šādu skaistu grāmatu, kurā glabāt visus svarīgākos dzīves notikumus vienkopus. Tā kā piedāvājumā esošās grāmatiņas neatbilda mammas uzstādītajai latiņai, nolēmu tādu radīt pati. Un ne vienu vien! Nolēmu, ka veidošu bērnības grāmatu – tātad no dzimšanas līdz pilngadībai 18 gadu vecumā, apvienojot visu labāko, kas redzēts citās līdzīgās un mammas papildinātajā grāmatiņā. Iedegos par savu ideju un mērķtiecīgi gāju uz priekšu – ar lielām ambīcijām un ticību, ka viss notiks tā viegli, ātri un kā pa diedziņu. 

 Mācība Nr. 1 – biznesa plāns IR visa pamats

Teorijā rakstīts, ka uzņēmējdarbības pamatā ir biznesa plāns. Bet kam gan tāds vajadzīgs, ja ir tik lieliska ideja un skaidrs mērķis!? Ar bakalaura diplomu kabatā un bērnu padusē tomēr izdevās pārliecināt tēti, ka šī ir biznesa ideja, kurā vērts piedalīties. Domāju, ka jau tajā brīdī tētis skaidri zināja iznākumu, tomēr parakstījās uz šo avantūru un ļāva savai mazajai meitiņai pašai saprast savas kļūdas. Tomēr šī ir vērtīgākā mācību stunda nu jau trīs gadu garumā – sākot no grāmatvedības, beidzot ar mārketingu. Lieki piebilst, ka biznesa plānam līdzīgu stratēģiju sāku veidot tikai pēc tam, kad grāmatas jau saražotas.

 Mācība Nr. 2 – mēs esam slinki

Man ļoti patīk attīstīt bildes, līmēt tās bilžu albūmos, pievienot aprakstus un ik pa laikam šos albūmus apskatīt. Arī Atmiņu grāmatas aizpildīšana, protams, prasa laiku. Īpaši pirmajā bērna dzīves gadā, bet ikviens ieraksts ir to vērts, jo viss ļoti ātri aizmirstas. Tiešām! Jau tagad, kad mazajiem ir tikai 2 un gandrīz 4 gadi, ļoti novērtēju katru veikto ierakstu, piefiksēto datumu vai pirmās bildes. Bet izrādās, ka ne visiem pietiek motivācijas uzņemties šādu darbu bērna Atmiņu grāmatas aizpildīšanai 18 gadu garumā. Kaut gan pēc pirmā mazuļa dzīves gada pilnīgi pietiks, ja Atmiņu grāmatu papildināsi reizi gadā, atzīmējot spilgtākos notikumus. Viss atkarīgs no izdomas un pieejas. Nereti Atmiņu grāmatu vecāki iegādājas visiem saviem bērniem, neskatoties uz to, ka vecākajiem bērniem jau 5, 10 vai 15 gadi. Šajā laikā, protams, tik detalizēti pirmā dzīves gada faktus varbūt neaizpildīsi, bet to vietā var ielīmēt kādu mīļu bērna zīmējumu, apsveikumu vai rociņas nospiedumu.

 

Mācība nr. 3 – laikam nav laika

Apvienot pilnas slodzes darbu un ģimeni ar diviem maziem bērniem nav joka lieta. Brīžiem enerģijas un apņēmības ir vairāk, tomēr lielākoties naktis ir par īsu un miegs par ciešu, lai realizētu visu iecerēto. Protams, ne es tāda pirmā, ne pēdējā. Galvenais ir saņemties un darīt. Un darīt kopā! Tāpēc lielā mērā esmu atmetusi praksi – Atmiņu grāmatas darbus darīt, kamēr visi guļ. Tagad daru visu kopā ar bērniem – sākot no grāmatu pakošanas un sagatavošanas izsūtīšanai, kad mazajiem uzticu ieslēgt printeri un atnest izprintētās adrešu lapas, līdz dalībai Atmiņu grāmatas fotosesijās, kurās nereti parādās kāda roka, kāja, mašīnīte. Tas aizņem vēl vairāk laika, prasa vēl lielāku uzmanību, bet mēs to darām visi kopā, kas padara šo procesu vēl interesantāku :)

Liekam jaunu bildi iekšā!

Pirmā dzimšanas diena nosvinēta, bildes izdrukātas, atliek vien atrast tām īsto vietu Atmiņu grāmatā un tad.. šķiram tālāk, jo ar to šī grāmata un stāsts nebeidzas! Tagad gan retāk vilksim no plaukta ārā Atmiņu grāmatu, bet priekšā vēl bērnudārza, skolas gaitas, ceļojumi, vaļasprieki, citi svarīgi notikumi un galvenais vēl 17 dzimšanas dienu fotogrāfijas!

Atmiņu grāmatas būtiskākā atšķirība no citām ir tāda, ka tajā vēlamies saglabāt visus būtiskākos bērnības notikumus līdz pat 18 gadu vecumam. VISU jau nevar vienā grāmatā, tāpēc pirmā gada mēnešu bildes mūsu mājā atradušas vietu rāmītī pie sienas. Jau iepriekš rakstījām, kā mums iet (un neiet) ar fotografēšanos ar mēneškartiņām. Tas bija izaicinājums, bet izdevās! 

Radoši var pieiet arī Atmiņu grāmatas aizpildīšanā. Ja nu, piemēram, nav pacietības vaktēt, kad nu kurš zobs parādījies, tad izdrukā vēl kādu mīļu vai smieklīgu bildi un līmē tik virsū.
Kādu citu brīvo vietu var atvēlēt plauktiņas vai pēdas nospiedumam. Kāpēc gan ne?! Jo daudzveidīgāk, jo interesantāk.
Lai Atmiņu grāmatas piepildās ar skaistiem notikumiem!

Kad viena jau beigusies, otra vēl tikai sākusies!

Foto ar mēnešu kartiņām. Vai tas ir iespējams?!

Esmu bilžu fans! Ne velti uzņēmos izveidot Atmiņu grāmatu, kas apkopo foto un pierakstus līdz pat bērna 18. dzimšanas dienai! Paralēli savu 2 puiku Atmiņu grāmatu aizpildīšanai, ik mēnesi uzņemu 1 foto lielajam bilžu rāmim ar 12 fotogrāfijām. Ar vecākā dēla Ralfa rāmīša aizpildīšanu nebija problēmu – izvēlējos veiksmīgāko katra mēneša bildi un rāmī iekšā. Bet ar otro bērnu gribēju būt smalkāka – lūdzu raudzībās uzdāvināt mēnešu kartiņas, jo ar tām taču sanāk tik skaistas bildes! Un pat īstā mēneša cipars klāt! Lieliski! Mana draudzene pati izveidoja katram mēnesim savu dizainu, īpaši piedomājot, kurā gadalaikā cik mēnešu būs mūsu Emīlam, kādas puķes ziedēs. Rezultāts lielisks!

Kopš 1. mēneša dzimšanas dienas īstajā dienā un platākajā dīvāna galā vienā pozā uzmanīgi un uzņēmīgi fotografēju. Ar smaidīgāku vai ne tik apmierinātu bēbīti, bet divās minūtēs bilde gatava! Tā tas turpinājās līdz 7 mēnešu vecumam. 8. mēneša dzimšanas dienā bijām ģimenes izbraukumā. Guļus nolikt nekādi, kur nu vēl ar mēneškartiņu blakus. Tomēr rezultātā sanāca noķert lietojamu kadru ar kartiņas stūri mutē. Mīlīgi, vai ne?! 9. dzimšanas dienas bildē jau bez krāsainā zīmuļa mutē neiztikt, lai būtu vismaz viena bilde, kur bērns skatās vairāk vai mazāk fotoaparāta virzienā. Tad nu 30. maija jeb 10 mēnešu foto ir kāds ir. Kā kartiņa mutē, tā stūris arī gandrīz nokosts. Ja atņem, tad raud... Un tādu bildi jau pie sienas neliksi.. kaut kas jau sanāca. Bet vēl jau 2 mēneši priekšā. Un izrādās, ka uzdāvinātajam rāmītim 6 bildes vertikālas, 6 horizontālas. Pirmos mēnešus nebija aktuāla problēma, jo safotografētas vairākas labas bildes abos virzienos. Pēdējiem mēnešiem ne visiem labākās bildes noķertas “īstajā virzienā”, bet neko darīt – būs jāiztiek.

Jau sāku domāt, kā uzņemt pēdējās divas mēnešbildītes. Gaidīsim pieredzes stāstus un ieteikumus. Kas zina, varbūt kādam no Jums par noderīgiem padomiem uzdāvināšu Atmiņu grāmatu!? ;)

Jauns ieraksts mūsu Atmiņu grāmatā – ceļojam kopā. Druskininki Lietuvā.

Sociālie tīkli šajā ziemīgajā laikā pārpildīti ar “siltajām” bildēm no dažādiem tuvākiem, tālākiem galamērķiem, kurus savai atpūtai izvēlējušies draugi, paziņas. Lai cik vilinoši neizskatītos eksotiskie ceļojumi uz Taizemi, saulaina atpūta laiski guļot zem palmām vai nesteidzīga pastaiga pa Itālijas mazajām ieliņām, tomēr šoreiz ceļojumam ar diviem maziem bērniem (divgadnieku un 8 mēn.), pēc labām atsauksmēm izvēlējāmies mums reālistiskāku galamērķi – Druskininkus Lietuvā. Galvenais mērķis – akvaparks un gaisa tramvajs.

No Rīgas ceļā pavadījām 6 stundas (ar vienu pieturu un puteni, kas pēdējo brauciena pusotru stundu padarīja vēl aizraujošāku).  Mūsu izvēlētā viesnīca De Lita patīkami iepriecināja, sagaidot nogurušos ceļotājus ne tikai ar rezervācijā prasīto gultiņu zīdainim, bet arī papildu saliekamo gultu mūsu divgadniekam!

Neskatoties uz sniegputeni naktī, rīts ir saulains un dodamies apskatīt mūsu galamērķi no augšas – uz gaisa tramvaju. Nesezonā un pāris minūtes pirms atvēršanas jau esam klāt un pirmie – vienīgie – izbaudām braucienu virs koku galotnēm. Patika gan lieliem, gan maziem. Pilsēta vēl tikai modās no miega un ziemas. Redzējām daudz parku, gājēju ielu, bet paši izgājām tikai nelielu lociņu gar upi. Mitrais laiks (vai neatbilstošais apģērbs?!) tomēr ierobežoja mūsu iespējas. Par to gan nepārdzīvojām, jo pēc ietiekuma devāmies pusdienās uz restorānu The House. Uz mani laikam tieši tas atstāja vislielāko iespaidu: atsevišķa bērnu ēdienkarte, daudzveidīgs ēdienu piedāvājums, gaumīgs (IKEA) interjers, bērnu krēsliņi (redzēju vismaz 3 gab.), bērnu rotaļu stūrītis, pieejamas arī grāmatas, spēles, puzles, ātra apkalpošana (bērnu porciju atnesa ne vēlāk kā 10 min. pēc pasūtīšanas), bet sieviešu tualetē (varbūt arī vīriešu!? Tur nebiju, nemāku teikti) pieejams ne tikai zīdaiņu pārtinamais galds, bet pat bērnu poda vāks (kas mums bija ļoti noderīgs). Sīkumi, kas mani kā mammu ļoti iepriecināja un atviegloja mūsu pirmsmiega kreņķu laiku.

Pēc kārtīgas pusdienlaika diendusas (visai ģimenei vienlaicīgi!) beidzot pienāca laiks ilgi gadītājam akvaparka apmeklējumam. Šajā ūdens atrakciju parkā ir atsevišķa bērnu zona divos stāvos ar siltāku ūdeni, viļņu baseinu, smilšu pludmali, maziem slīdkalniņiem un pat pirtiņu. Divas stundas paskrēja nemanot. Bērni sajūsmā, lielie priecājas līdzi!

Mājupceļu apvienojām ar iepirkšanos un apspriedām, ko nākamreiz darītu savādāk:

1)      Ņemtu līdzi termosu ar siltu ūdeni (jo ne visos ceļa posmos benzīntanki ir tik bieži kā gribētos - aktuāli ceļojot ar zīdaini)

2)      Izvēlētos viesnīcu, kas savienota ar akvaparku – tas atvieglotu ģērbšanās procesu un paildzinātu akvaparka apmeklējumu

3)      Vai, ja paliek citā viesnīcā, daļēji saģērbtos ūdens priekiem jau viesnīcā

Kopumā esam ļoti apmierināti ar ceļojumu. Par atpūtu, vārda klasiskajā izpratnē, to nevarētu nosaukt, bet par forši pavadītu laiku kopā ar ģimeni – noteikti. Ar maziem bērniem lielisks galamērķis! Un pirmais ieraksts mūsu Emīla Atmiņu grāmatas Es ceļoju sadaļā!

Piekusuši no brīvdienām, bet jau plānojam nākamās. Secinājām, ka mūsu ģimenē šobrīd visiem patīk ūdens parki, tad turp arī dosimies. Ja arī Tu vēlies doties ģimenes brīvdienās, rezervē viesnīcu caur šo linku https://www.booking.com/s/27_8/seglin98 un pēc ceļojuma saņem atpakaļ 10% no rezervācijas summas.

Notikumi, kurus neaizmirsīsim!

Tik daudz apspriestajā pirmajā bērna dzīves gadā ir tik daudz noteikumu... Visam jānotiek pēc noteikta attīstības grafika. Ģimenes ārsti un pamācoši raksti diktē, kad bērnam jāsāk celties, velties, rāpot, staigāt. Īpašas tabulas regulē garumu un svaru – ka tik nebūtu ne grama par daudz vai maz – tad vēl jāsāk piebarot (kaut gan varbūt nemaz neprasās?) vai varbūt jāsēdina uz diētas (mamma vai bērns!?). Tad vēl radu, draugu un nejaušu garāmgājēju mūžīgie jautājumi: “Vai tad vēl nestaigā?”, “Jau ceļas kājās?”, “Nerāpo? Kā tas ir?”

Un tad pienāk ilgi gaidītā gada jubileja, pēc kuras, vismaz pēc maniem novērojumiem, vairs tik striktu un viennozīmīgu noteikumu nav. Protams, sākas nākamās apspriestākās tēmas par podiņmācību, runāšanu, ģērbšanos un citām vienlīdz svarīgām tēmām. Tomēr ne par to būs stāsts. Daudz īpašākas mūsu gandrīz jau divgadniekam bijušas citas pirmās reizes, kuras piedzīvotas kopā. Pilnos teikumos, protams, mūsu Ralfs nerunā, bet ir pilnīgi skaidrs, kuri notikumi viņam sagādājuši lielākās emocijas un godam nopelnījušas ierakstu Atmiņu grāmatā:

            Pirmajā dzīves gadā:

• Pirmais ceļojums ar auto Latvija – Lietuva - Polija - Slovākija un atpakaļ J
  
• Pirmā Orff mūzikas skolas nodarbība
  
• Pirmais brauciens uz jūru – smiltis, ūdens, viļņi..
  
• Pirmās tikšanās ar dzīvniekiem
• Pirmais rokkoncerts – Saldus Saule
  

          Otrajā gadā:

• Pirmais brauciens ar vilcienu no Babītes stacijas uz Tukumu
  
• Pirmā apmeklētā hokeja spēle (amatieru līga, bet tāpat skaitās)
  
• Pirmā reize uz slidām
• Pirmais mēģinājums uzsākt dārziņa gaitas
  
• Pirmā peldēšanas nodarbība
  
• Pirmais tālākais riteņbrauciens velokrēsliņā ar tēti pie stūres
  

Šie ir daži no spilgtākajiem pēdējo divu gadu notikumiem, kurus topošais divgadnieks, protams, neatcerēsies, bet tie paliks mūsu – vecāku – īpašo notikumu sarakstā un saglabāti Atmiņu grāmatā. Visi šie notikumi veido mūsu mazo cilvēku un papildina ģimenes ikdienu ar pozitīvām emocijām.

Vai nebija par ātru mācīt peldēt, slidot, sēdināt velokrēsliņā tik garam ceļam un darīt citas augstāk minētās lietas!? Kā jau smejoties saka – bērnam pamācību neviens līdzi nedod :) Mēs izlēmām par labu šādiem izaicinājumiem un visas pūles attaisnojās neviltotajā bērna smaidā. 

Uzticieties savām sajūtām un piepildiet Atmiņu grāmatu ar skaistiem notikumiem!

Atmiņu grāmata svin gada jubileju!

Pirmais gads!  Tāpat kā bērna piedzimšana – tik ilgi lolota, pārdomāta – kā nu būs?! Bet, kamēr tas nenotiek ar Tevi – līdz galam nevari ne izdomāt, ne iedomāties, kas sagaida, ar kādiem priekiem un bēdām būs jātiek galā. Tā arī mēs, Atmiņu grāmatas komanda, priecājāmies par skaisti nodrukātajām grāmatām, pirmajiem pasūtījumiem, bēdājāmies, kad viss nenotika tik viegli un raiti, kā cerēts, dažādu apstākļu sakritības dēļ. Bet pirmais gads ir godam aizvadīts, un Atmiņu grāmata turpina ceļu pie saviem jaunajiem saimniekiem!

Lepojamies ar ikkatru uzņēmīgo mammu un tēti, kas jau sarūpējuši Atmiņu grāmatu savam bērnam! Tāpat priecājamies par izvēli grāmatu dāvināt radu, draugu bērniem. Jā, Atmiņu grāmatas aizpildīšana prasa laiku, pacietību, bet zinām, ka tas būs to vērts! Mūsu steidzīgajā un digitalizētajā ikdienā ir tik vērtīgi izveidot šādu taustāmu bērna albumu, kas saglabās vērtīgos pierakstus un fotogrāfijas arī tad, ja tehnika pievils.

Svinam kopā! VISU OKTOBRI – PASŪTI Atmiņu grāmatu un saņem to BEZ PIEGADES MAKSAS (attiecas uz piegādi Latvijas teritorijā).

Pirmie vārdi

1 gadu un 8 mēnešus vecais Ralfs savā valodā mums katru dienu kaut ko aizrautīgi stāsta. Ir vārdi, kurus sapratīs jebkurš. Bet ir vārdi, kurus sapratīs tikai vecāki. Piemēram, brālēnu Ernestu viņš sauc Jaija! Laikam jau saklausa līdzības!?  

Vai tiešām esam pārāk slinki?

Jūnija pirmās brīvdienas aizvadījām Brīvdabas muzeja Gadatirgū. Secinājums - slinkums ņem virsroku! Daudzas jaunās un topošās māmiņas apskata Atmiņu grāmatu un atzīst, ka ideja esot ļoti laba, bet, zinot sevi, apgalvo, ka tīra un neskarta tā arī paliktu grāmatu plauktā. Tajā pašā blakus stāvošie - nu jau lielie - bērni ( ~10 gadu veci) rausta mammu aiz rokas sakot, ka gribot tādu sev..

Mīļie vecāki! Sagādājiet saviem bērniem lielisku, taustāmu Atmiņu grāmatu, par kuru priecāties, pāršķirstīt, rādīt bērniem un mazbērniem! 
Ne tikai pirmais bērna dzīves gads ir notikumiem bagāts, tāpēc Atmiņu grāmatā varēsiet vienkopus iemūžināt arī bērnudārza un skolas, izlaidumu skaistākos mirkļus, ielīmēt tuvu un tālu ceļojumu foto, atzīmēt iecienītākos vaļaspriekus un citus sasniegumus. UN pats svarīgākais - dzimšanas dienu foto 18 gadu garumā! Pāršķirot lapu būs redzams, kā Jūsu bērns mainījies un izaudzis no viengadnieka līdz pat savai pilngadībai! 
Protams, tas prasa laiku, pacietību un ik pa laikam jāatceras Atmiņu grāmatu papildināt! BET TAS BŪS TO VĒRTS!

Pirmā dzimšanas diena

Ilgi gaidītais 5. decembris ir klāt! Šodien mūsu dēliņam Ralfam ir pirmā dzimšanas diena! Un arī Atmiņu grāmatai šis ir īpašs datums, jo tas bija nolikts, kā izdošanas pēdējais brīdis.  Prieks un lepnums dubultā – gan par dēla sasniegumiem, kas, protams, rūpīgi piefiksēti Atmiņu grāmatā, gan pa to, ka tā jau teju pusotru mēnesi sākusi savu ceļu arī pie citiem mazajiem žiperiem.

Ar īpašu rūpību piefiksēti dzimšanas dati, raudzību datumi, vārda došanas stāsts, pirmā vanna un pastaiga. Jautrajā zobu nākšanas bildē atzīmēti pirmie 2 zobi. Ielīmētas fotogrāfijas, kurās redzams, kā Ralfs priecīgi uzsmaida objektīvam, pirmo reizi (tiešām noķērām PIRMO) pieslējies kājās, kā tempā rāpo pēc fotoaparāta, kamēr ķeru mirkļus, kā beidzot 10 mēnešos pats apsēdies. Cītīgi aizpildīta arī svara/auguma tabula gada garumā, bet būs vēl ko rakstīt līdz 6 gadu vecumam, bet nu jau tikai reizi gadā. Grāmatā salīmētas arī pirmo Ziemassvētku, kristību un pat ceļojuma bildes! Bet ar to nebūt Atmiņu grāmata nebeidzas! Tagad tikai pa īstam sāksies.. Vēl priekšā bērnudārza, skolas gaitas, vaļasprieki, mīļlietiņas un mājdzīvnieki, izlaidumi un 18 dzimšanas dienas!

Ralfa dzimšanas dienu atzīmēsim ar ģimenes fotosesiju pie brīnišķīgās mirkļu tvērējas Daces Blūmas, kura mūsu ģimeni skaistās fotogrāfijās jau reiz iemūžināja, kad Ralfs bija tikai 1 nedēļu vecs. Arī šoreiz esam noskaņojušies tāpat kā pirmajā reizē – būsim laimīgi, ja izdosies viena lieliska ģimenes bilde un viena dēla fotogrāfija. Jāpiebilst, ka izdevās daudz, DAUDZ vairāk skaistu bilžu pirmajā fotosesijā, tāpēc turam īkšķus, lai ar viengadnieku arī viss izdotos! JO ir vajadzīga viena skaista fotogrāfija, kuru ielīmēt Atmiņu grāmatas 1. dzimšanas dienas atvērumā. Ballēsimies brīvdienās, kad aicināsim viesus zem tās parakstīties. Tā vienmēr atcerēsimies, ar ko kopā atzīmējām mūsu visu dzimšanas dienu – kad Ralfs ieradās pasaulē, bet mēs piedzimām kā mamma un tētis.

Atmiņu grāmatas lappuses saglabās 18 šādas dzimšanas dienas un daudz citu skaistu brīžu!

Varbūt tā būs arī Tava jaungada apņemšanās!? 

Stāsts - kā tapa Atmiņu grāmata

Man ir pati foršākā un čaklākā mamma! Kad piedzimu, dzimtsarakstu nodaļā varēja dabūt mazuļa grāmatiņu, kurā piefiksēt būtiskāko par bērnu – dzimšanas datumu, laiku, svara un auguma tabulu, ierakstīt vēlējumus un ielīmēt pirmās līdz trešās, kā arī piektās, septītās dzimšanas dienas foto un vēl šo to. Bet manai mammai ar to bija pa maz – viņa vēlējās saglabāt šajā grāmatiņā foto no katras dzimšanas dienas un lūdza, lai viesi zem tās parakstās. Lai to izdarītu, bija jāiešuj papildu lapas. Grāmatā pierakstīti arī panākumi, vaļasprieki, koncerti, pirmie teikumi, sarunas, ielīmēts arī mans zīmētais zaķis 3 gadu vecumā. Mana grāmata – mana bērnība – beidzas ar kāzu foto 21. dzimšanas dienas gadā!

2015. gada decembrī sagaidījām savu dēlu Ralfu. Saņēmu Rīgas dzemdību nama dāvināto grāmatu Mūsu bērns un jau tad zināju, ka arī man ar to būs par maz. Gribu, lai manam Ralfam arī būtu tāda superforša atmiņu grāmatiņa, kāda ir man! Pildīju grāmatu Mūsu bērns, kurā ir tikai pašas pirmās lietas – pirmā vanna, pastaiga, sēžu, rāpoju, staigāju, u.c., Pārējos, manuprāt, nozīmīgos faktus un sasniegumus pierakstīju visparastākajā līniju kladē. Jo viss taču tik ātri aizmirstas! Zināju, ka veikalu plauktos neatradīšu tādu grāmatu, jo visas šāda tipa grāmatas paredzētas pirmajam dzīves gadam – labākajā gadījumā – līdz 3 vai 5 gadu vecumam. Arī tas man neder, jo vēlos, lai vienkopus ir arī bildes no skolas gaitām, ceļojumiem, vaļaspriekiem un citiem svarīgiem dzīves notikumiem. Lai, pāršķirot ik lapu, būtu daudz atmiņu, notikumu, piedzīvojumu, sasniegumu!

Sāku meklēt alternatīvas. Pirmais variants: atrast skaistu kladi cietos vākos ar baltām lapām un pašai censties to piepildīt. Taču šī ideja tā īsti neiepatikās. Meklējot citu variantu, nonācu pie picturehappy.lv sagatavotajām formām. Bet arī tas nederēja, jo nevar sagataves mainīt pēc saviem ieskatiem. Tad arvien nopietnāk sāku apsvērt domu par savas grāmatas izveidi. Sākumā gribēju izmēģināt, kā tas būtu – nodrukāt vienu un tad skatīties, kas labojams, vai vērts pasūtīt vairumā?! Bet tā taču neviens nedara! Vai arī tā būtu viena, bet ļooti dārga grāmata! Sāku konsultēties tipogrāfijās, cik man šāda grāmata varētu izmaksāt. Ņemot vērā, ka šī ir mana pirmā nopietnā pieredze izdevējdarbībā, sākumā tipogrāfijas uzdotie jautājumi bija nesaprotami. Tad jāizmanto – zvans draugam! Mana draudzene Ketija Grūbe nodarbojas ar dažāda veida reklāmas materiālu, tajā skaitā, žurnālu izstrādi, un ir izveidojusi savu reklāmas aģentūru MASTER AD Ltd. Dzīvo un strādā Lielbritānijā, bet mūsdienās jau attālums nav šķērslis. Izstāstīju savu ideju – bērnu grāmatas izveidi no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam – un viņa bija ar mieru uztaisīt maketu. Veicu mazuļu grāmatiņu izpēti. Skatījos, kas labs, kas lieks. Ko es gribētu pierakstīt par savu bērnu. Slimības un potes lai uzskaita ģimenes ārsts. Es gribēju piefiksēt neiztrūkstošos pirmā gada panākumus, kā arī bērnudārza, skolas gaitas, izlaidumus, ceļojumus, dzimšana dienas un citus svarīgus notikumus. Kad saturs bija gatavs, sākās maketēšanas darbi. Man būtiskākais – lai grāmata nav bērnišķīga, lai piestāv gan puikām, gan meitenēm un bildes ir ne mazākas kā 10x15 cm. Izvēlētās krāsa – pelēks, zaļš. Jo man vienkārši likās, ka tā vajag! Apmēram šādas norādes devu Ketijai. Viņa pilnībā uztvēra manu domu un grāmatas dizainu uztaisīja daudz labāku, kā biju iedomājusies! Par to liels paldies!

Kad makets bija gatavs, turpināju sarunas ar tipogrāfijām. Veicu cenu aptaujas un mēģināju saprast, kā veidojas izmaksas. Līdz sīkumiem to uzzināt neizdevās, tomēr izvēlējos tipogrāfiju EVEKO SIA. Braucu izvēlēties papīrus, skaitīt priekšlapas, iekšlapas, muguriņas biezumu un noskaidrot citas drukas lietas. Labi, ka Ketija šīs lietas pārzina un vienu brīdi pat pārņēma komunikāciju ar tipogrāfiju, lai grāmata būtu tāda, kādai tai jābūt! Nemitīgi pārlasījām, vai nav kādas drukas kļūdas. Saskaņošanas darbi un pēdējās pārbaudes ilga gandrīz 2 nedēļas. Kad beidzot viss bija gatavs un pienāca brīdis apstiprināt maketu drukai, uznāca bailes un arī šaubas, vai viss būs kārtībā? Vai šādu grāmatu kāds gribēs iegādāties? Bet ir jau viegli nedarīt neko! Nepilnas 2 nedēļas pēc maketa apstiprināšanas grāmatas tika piegādātas. Izvēlējos riskēt un esmu ļoti apmierināta ar rezultātu!

Pašai prieks, ka ātri nonācu pie vienkārša grāmatas skaidrojuma: Atmiņu grāmata – no dzimšanas līdz pilngadībai! Tas ļoti labi raksturo grāmatas pievienoto vērtību. Atmiņu grāmatā ir vieta gan dzimšanas datu un pirmā gada sasniegumu piefiksēšanai, gan bērnudārza un skolas gaitas, izlaidumu un ceļojumu atspoguļošanas sadaļa, kā arī visas dzimšanas dienas no pirmās līdz pat astoņpadsmitajai. Katrā dzimšanas dienā paredzēta 1 fotogrāfija, lai varētu sekot līdzi vizuālajām pārmaiņām. Zem bildes ir vieta viesu parakstiem. Bet blakus lapā – citiem nozīmīgiem gada notikumiem – faktiem vai foto.

Dienā, kad saņēmu grāmatas, aktivizēju gan Facebook/atminugramata kontu, gan mājaslapu www.atminugramata.lv. Pirmajā dienā pārdevu 2 grāmatas! Šobrīd grāmatas popularizēšanas procesā iesaistījusies visa ģimene. Tiek apzvanīti radi, draugi un paziņas. Mājaslapā ir iespēja arī grāmatu virtuāli izšķirstīt. Sākumā baidījos to tik atklāti publicēt. Bet arī veikalos taču grāmatas izšķirstām pirms iegādes. Protams, virtuālajā pasaulē visu var izdrukāt, nokopēt, utt. Bet nevar mūžīgi baidīties – ir jāriskē, lai virzītos uz priekšu. Ejot uz Momyfit vingrošanu, Orff mūzikas skolu vai garākās pastaigās, grāmata vienmēr ir līdzi. Esmu izveidojusi arī daļēji aizpildītu grāmatas paraugu, lai tā būtu saistošāka un potenciālajam pircējiem interesantāka.

Ralfam ir 11 mēneši un viņa grāmatiņa jau aizpildīta tik tālu, cik iespējams. No brīža, kad radās pārliecība, ka grāmata jāveido, līdz piegādes brīdim pagāja 4 pilni mēneši, kas vienlaikus ir gan daudz, gan maz.

Kas mani iedvesmoja vairāk – mamma vai dēls!? Pat nemāku atbildēt! Nebūtu mammas grāmatas, nebūtu, kam līdzināties. Nebūtu dēla – nevajadzētu grāmatu :)

Vienmēr esmu gribējusi savu biznesu. Nekad gan nedomāju, ka izdošu grāmatu. Bet esmu ļoti priecīga par šādu pavērsienu. Tā jau notiek ar daudzām mammām, ka līdz ar bērna piedzimšanu rodas jaunas vajadzības, idejas un motivācija darboties, iespējams, pat mainīt profesiju. Ir idejas vēl līdzīgiem projektiem, bet šobrīd aktīvi darbojos, lai Atmiņu grāmata atrastu ceļu pie saviem mazajiem saimniekiem.

Ralfs mūsu ģimenē ir pirmais bērniņš. Pirms gandrīz 2 gadiem viena maza sirsniņa 10. grūtniecības nedēļā beidza pukstēt un tas lika pārvērtēt daudzas lietas! Tāpēc Ralfs bija īpaši gaidīts! Cilvēki par to nerunā. Pat nezinu kāpēc, jo tieši izrunāšanās ar ģimeni, kas tam gājuši cauri, palīdzēja to pārvarēt. Un šādu ģimeņu, kā izrādās, ir pat ļoti daudz! Tagad vienmēr paturu prātā, ka darbs ir tikai darbs, naudu vienmēr gribēsies vairāk, bet veselība un nervi ir jāsaudzē!

Ralfs ir aktīvs, smaidīgs un pacietīgs puika. Viņš mums ir liels malacis! Arī tagad, kad Ralfam ir 11 mēneši, brīžiem vēl apstājos un nespēju noticēt, ka tas ir MANS bērns! Kopā vingrojam, muzicējam, lasām grāmatas. Cenšos Ralfa nomoda laiku pavadīt kopā, nevis sēžot pie datora. Tāpēc visi Atmiņu grāmatas darbi pārsvarā tiek atlikti uz vakaru, kad Ralfs jau guļ. Esmu pieradusi, ka ir daudz darāmā. Skolas laikā pēc stundām gāju vēl uz tautiskajām dejām, mūzikas skolu, kori, orķestri un vēl citām aktivitātēm. Un to visu izdevās paveikt. Tāpēc arī tagad Atmiņu grāmatas projektam atrodu laiku un uztveru to kā lielisku ikdienas papildinājumu – jaunu izaicinājumu.

Zināju, ka bērna ienākšana ģimenē mainīs manu ikdienu, bet nenojautu, ka novedīs pie sava biznesa. Uzskatu šo par sākumu – izmēģinājumu. Daudz jāmācās – rēķini, pavadzīmes, piegādes, konta izraksti, atskaites un vēl daudz nezināmo un šķēršļu, kas būs jāpārvar. Tāpēc esmu pateicīga par atbalstu no ģimenes – vecākiem un vīra, bez kuriem Atmiņu grāmatas projekts nebūtu iespējams!

Par laimīgiem bērniem un uzņēmīgiem vecākiem! Lai izdodas nenobīties un īstenot savus mērķus!

Raksts publicēts Māmiņu Klubs Biznesa mammas

Raudzības

Kad mazais brīnums sagaidīts, visiem gribas iepazīties! Vai atceries, kad biji raudzībās? Pierakstīt datumu, kad un kurš bijis ciemos, man pamudināja draudzenes - čaklas jaunās māmiņas – pieraksti kladītē. Klāt pierakstīts pat uzdāvināto dāvanu sarakstiņš! Tāpēc Atmiņu grāmatā ir tabula, kuru piepildīt ar radu un draugu ciemošanās datumiem.

Kad gāju raudzībās (vēl neesot mammas lomā), dāvanā izvēlējos drēbītes, dažādas mantiņas, grabulīšus. Tikai tagad saprotu, cik nepraktiskas lietas esmu dāvinājusi! Drēbes visticamāk bērnam uzvilka tikai vienu reizi – kad braucu ciemos, jo tās noteikti nebija tās ērtākās ne uzvilkšanai, ne nēsāšanai, bet smukas gan! Mantas turpināja kraut lielajās mantu kastēs! Vienu praktisku dāvanu gan atceros – dāvināju barošanas pakaviņu.

Tagad, kad pati esmu mamma, raudzību dāvanām izvēlos pavisam citas lietas – praktiskas, ērtas vai īpašas. Pirmkārt jau mēģinu noskaidrot, kas tiešām nepieciešams. Ja jāizvēlas pašai, tad no praktiskām lietām - mammas roku sildītājs ratiem, ērtas bikses vai bobijs bērniņam un īpaša Ziemassvētku egles bumbiņa vai Atmiņu grāmata mazajam cilvēciņam!

Kādas raudzību dāvanas izvēlies Tu?

 

Mana iedvesma

Pat neticas, ka tas brīdis ir klāt – ATMIŅU GRĀMATA ir nodrukāta! Teju pusgadu lolota un rediģēta, tā ir gatava iemūžināt īpašus datus, mirkļus un stāstus.

Man ir bērnības grāmatiņa, kurā mamma pati šuvusi lapas, lai vienkopus būtu visu dzimšanas dienu fotogrāfijas un nozīmīgākie notikumi, panākumi. Katrā jubilejā zem fotogrāfijas parakstījušies viesi, un mana grāmata – mana bērnība – beidzas ar 21. dzimšanas dienu un kāzu foto. Tas ir mans lielais dārgums, kuru joprojām savā jubilejā rādu viesiem. Ir tik interesanti lasīt, kādi bijuši mani pirmie vārdi, teikumi, ceļojumi, kā arī vērot lielās vizuālās pārmaiņas pāršķirot ik lapu!

Kad 2015. gada decembrī sagaidījām savu dēlu Ralfu, nolēmu, ka vēlos, lai arī viņam būtu tāda atmiņu grāmata. Piedāvājumā neatradu neko atbilstošu, jo pārsvarā mazuļu grāmatas beidzas ar pirmo, labākajā gadījumā trešo vai piekto dzimšanas dienu. Tāpēc, iedvesmojoties no savas bērnības grāmatas, tapa Atmiņu grāmata”.

Ralfam ir tikai 10 mēneši – viņš nevar man dot atļauju vai aizliegt publicēt viņa foto. Tomēr, kas zina, par ko kļūs mans dēls.. Tāpēc dalīšos ar savām bērnības grāmatiņas lapaspusēm un ceru iedvesmot arī jūs saviem bērniem radīt tik brīnišķīgu un vērtīgu atmiņu grāmatu.

Mammas un tēti, lai izdodas piepildīt Atmiņu grāmatu gan ar nozīmīgām piezīmēm, gan īpašām fotogrāfijām!

Līva Segliņa