Notikumi, kurus neaizmirsīsim!

Tik daudz apspriestajā pirmajā bērna dzīves gadā ir tik daudz noteikumu... Visam jānotiek pēc noteikta attīstības grafika. Ģimenes ārsti un pamācoši raksti diktē, kad bērnam jāsāk celties, velties, rāpot, staigāt. Īpašas tabulas regulē garumu un svaru – ka tik nebūtu ne grama par daudz vai maz – tad vēl jāsāk piebarot (kaut gan varbūt nemaz neprasās?) vai varbūt jāsēdina uz diētas (mamma vai bērns!?). Tad vēl radu, draugu un nejaušu garāmgājēju mūžīgie jautājumi: “Vai tad vēl nestaigā?”, “Jau ceļas kājās?”, “Nerāpo? Kā tas ir?”

Un tad pienāk ilgi gaidītā gada jubileja, pēc kuras, vismaz pēc maniem novērojumiem, vairs tik striktu un viennozīmīgu noteikumu nav. Protams, sākas nākamās apspriestākās tēmas par podiņmācību, runāšanu, ģērbšanos un citām vienlīdz svarīgām tēmām. Tomēr ne par to būs stāsts. Daudz īpašākas mūsu gandrīz jau divgadniekam bijušas citas pirmās reizes, kuras piedzīvotas kopā. Pilnos teikumos, protams, mūsu Ralfs nerunā, bet ir pilnīgi skaidrs, kuri notikumi viņam sagādājuši lielākās emocijas un godam nopelnījušas ierakstu Atmiņu grāmatā:

            Pirmajā dzīves gadā:

• Pirmais ceļojums ar auto Latvija – Lietuva - Polija - Slovākija un atpakaļ J
  
• Pirmā Orff mūzikas skolas nodarbība
  
• Pirmais brauciens uz jūru – smiltis, ūdens, viļņi..
  
• Pirmās tikšanās ar dzīvniekiem
• Pirmais rokkoncerts – Saldus Saule
  

          Otrajā gadā:

• Pirmais brauciens ar vilcienu no Babītes stacijas uz Tukumu
  
• Pirmā apmeklētā hokeja spēle (amatieru līga, bet tāpat skaitās)
  
• Pirmā reize uz slidām
• Pirmais mēģinājums uzsākt dārziņa gaitas
  
• Pirmā peldēšanas nodarbība
  
• Pirmais tālākais riteņbrauciens velokrēsliņā ar tēti pie stūres
  

Šie ir daži no spilgtākajiem pēdējo divu gadu notikumiem, kurus topošais divgadnieks, protams, neatcerēsies, bet tie paliks mūsu – vecāku – īpašo notikumu sarakstā un saglabāti Atmiņu grāmatā. Visi šie notikumi veido mūsu mazo cilvēku un papildina ģimenes ikdienu ar pozitīvām emocijām.

Vai nebija par ātru mācīt peldēt, slidot, sēdināt velokrēsliņā tik garam ceļam un darīt citas augstāk minētās lietas!? Kā jau smejoties saka – bērnam pamācību neviens līdzi nedod :) Mēs izlēmām par labu šādiem izaicinājumiem un visas pūles attaisnojās neviltotajā bērna smaidā. 

Uzticieties savām sajūtām un piepildiet Atmiņu grāmatu ar skaistiem notikumiem!

Nav komentāru

Komentēt